Skriešanas mehāniku cilvēkam nosaka muskuļu spēks un elastība un ķermeņa uzbūve. Domājot, kā pareizi skriet, nepieciešams pievērst uzmanību visa ķermeņa kustībām, neatkarīgi no tā, cik profesionāls ir skrējējs. Kas jāņem vērā, lai skrietu pareizi? Uzzini mūsu...
Cilvēka sirdsdarbības ātrumu jeb pulsu mēra ar sitieniem minūtē (bpm). Kardio slodzes, piemēram, skriešanas, laikā sirdsdarbība paātrinās. Sirdsdarbības ātrums skriešanas laikā var būt labs mērījums tam, cik smagi Tu strādā. Kādam jābūt pulsam skrienot un kā to...
Skrienot nereti piezogas nepatīkamas sāpes potītēs. Potīšu sāpēm var būt daudz cēloņu, tāpēc ir svarīgi saprast, kas tās izraisa, lai neradītu nopietnākas problēmas, kas liedz aizvadīt pilnvērtīgus treniņus. Ja Tev sāp potīte pēc skriešanas vai paša skrējiena laikā –...
Cilvēkiem nereti šķiet, ka skriešana neko daudz neprasa – pietiek ar skriešanas apaviem, labu garastāvokli un vēlmi skriet. Taču tā nemaz nav – pārgalvīga skriešana, neplānojot treniņu procesu atbilstoši savām spējām, var novest pie nevēlamām sekām, tostarp traumu...
Skrējēji bieži jautā, cik bieži vajadzētu skriet. Protams, var skriet katru dienu, kā to mēdz darīt – bet, vai tas ir ieteicams? To var darīt, bet līdz tādam līmenim ir jātiek pakāpeniski. Kā mēģināt noteikt, cik bieži skriet ir ieteicams? To skaidrosim šoreiz!...
Gadiem ejot, arī cilvēka organisms gribot vai negribot noveco. Spēks, elastība un kaulu blīvums samazinās, kā rezultātā var šķist, ka skriešana “vairs nav priekš manis” – taču tā nav patiesība! Arī pēc 40 gadiem ir iespējams (un pat ieteicams) skriet vai nodarboties...
Jaunākie komentāri