Gunita-skrien

Ir pagājuši daži mēneši kopš mana pirmā maratona Barselonā. Īsumā pastāstīšu, kā vispār sāku skriet un kā nokļuvu līdz maratonam, lai gan senāk maratona distances pievarēšana likās neiespējama.

Skolas laikā man nekad nebija paticis sports kā tāds, it īpaši skriešana. Skriešana sporta stundās likās ļoti nepatīkama, tāpēc uz tām devos nelabprāt, jo nebiju pārāk pieradusi pie fiziskām aktivitātēm un mans izturības līmenis bija zems. Kad pārcēlos uz Londonu, nekas nebija citādāk – nesportoju. Viss sākās ar to, ka mans brālis Salvis bija nopietni aizrāvies ar skriešanu un sāka piedalīties maratonu skriešanas pasākumos dažādās valstīs.