Skriešanas Akadēmijas dalībniece Kitija ir cilvēks, kurš pierāda, ka skriešana var kļūt par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu arī tad, ja skolas gados ar sportu esi bijis uz “Jūs”. Viņas dzīves ceļā mests ne viens vien akmens, apgrūtinot skrējienu caur to, bet, kas ir svarīgi – viņa neapstājas. Kā ar spītību un lielu darbu iegūt pārliecību un gandarījumu par sasniegto? Lasi un uzzini Kitijas stāstā!
– Pastāsti par sevi īsumā!
Esmu 46 gadus veca. Dzīvoju mazpilsētā Sabilē. Skolas gaitas arī pavadītas Sabilē, beidzu vidusskolu. Darbs man saistīts ar medicīnu, strādāju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Man ir viens dēls, kuram jau 17 gadi.
– Kāds iemesls bija tam, ka Tu izlēmi nodarboties ar skriešanu? Kas motivēja pieņemt lēmumu un sākt darīt?
Skolas laikā ļoti sportiska nebiju, vienīgi ļoti patika slēpot. Skriet sāku pēc onkoloģiskās slimības. Ļoti apgrūtināja nespēks, kas bija pēc visām terapijām. Lēnām atsāku vingrot mājās, un tad pamazām staigāt garākus gabalus, braukt ar velo un tad palēnām skriet. Motivēja tas, ka lēnām atgriezās spēks, un spītība. Motivēja arī tas, ka citiem ar šādu saslimšanu ir cits iznākums.
– Pastāsti par treniņa procesiem – kā bija sākumā, kā tagad? Kādas varbūt bija cīņas ar sevi?
No sākuma bija ļoti, ļoti grūti. Atspiesties nevarēju pat vienu reizi. Ejot pret kalnu, bija tāda aizdusa kā sirds slimniekam. Brīžiem raudāju, ka nevaru izdarīt vienkāršas lietas.
– Kādi, Tavuprāt, ir tagadējie treniņu rezultāti?
Šobrīd esmu ļoti gandarīta, jo vairs nav grūti skriet. 6 kilometrus varu noskriet 35 minūtēs, pulss 128x min.
– Kādi plāni nākotnē ar treniņiem? Varbūt ir kādi mērķi jau nosprausti?
Turpināšu trenēties kā līdz šim, galvenais, lai ir regularitāte. Mērķis ir noskriet kādā maratonā ar labu rezultātu, bet ir liela konkurence.
– Ko Tu novēlētu ikvienam, kas lasa šo rakstu – gan tiem, kuri jau skrien, gan tiem, kuri par to vēl tikai domā?
Novēlu ikvienam pacietību, jo viss ir sasniedzams. Tikai jāsaprot, ka nekas uzreiz nenotiek – lai sasniegtu rezultātus, ir jāiegulda liels darbs, un tas prasa laiku. Tāpat novēlu izturību un neatlaidību. Un ticēt sev.
Tiem, kuri tikai domā par skriešanu, iesaku pamēģināt, un tad jau process kļūs kā ieradums, ka nevarēs iztikt bez skriešanas.
Kitija stāsta, ka viņas dzīve bez skriešanas vairs nav iedomājama. “Tas ir kā ieradums no rīta dzert kafiju – patīk process un iegūtās sajūtas pēc noskrietiem kilometriem,“ nobeigumā saka Kitija.
Šobrīd Kitija treniņos skrien jau 16 kilometrus garas distances ar atbilstošu pulsu un ir centīga, apzinīga Skriešanas Akadēmijas dalībniece. Viņas fiziskā slodze, kas laika gaitā ar smagu darbu ir uzlabota, nu ļauj pilnvērtīgi veikt arī grūtākus uzdevumus.
Novēlam arī Tev stāties pretī visām problēmām un pārbaudījumiem, ko dzīve Tev nes – mēs ticam, ka ar pareizu treniņprocesu un regulāriem treniņiem ir iespējams sasniegt izvirzītos mērķus!
Ja arī Tu vēlies izmēģināt kādu no Skriešanas Akadēmijas treniņu programmām – sazinies ar mums un sāc ceļu uz mērķu sasniegšanu! Piedāvājumā atradīsi gan kursus skriešanas apmācībai, gan iespējas individuālam treniņprocesam.
Jaunākie komentāri