Piedāvājam interviju ar Skriešanas Akadēmijas skrējēju Agri Noviku par pirmo pieveikto oficiālo maratonu (42.195 km) Roterdamā 10.04.16.
Kāpēc un kurā brīdī izlēmi, ka vēlies noskriet maratonu?
Tāpēc, ka bija nepieciešams kāds mērķis, papildus motivācija, kas “dzītu” ārā no mājām biežāk nekā ierasts! Tas moments, kad es jau lēnām sāku plānot, kur un kad skriešu savu pirmo oficiālo maratonu, bija pēc triju mēnešu treniņiem, kad, nejauši piedaloties 50 km skrējienā Siguldas kalnainajā pārgājienā, izdomāju to noskriet! Kā rezultātā 6h20min, un biju galā, tad es sapratu, ka maratons nebūs šķērslis. Protams, tehniski pie visa vēl bija daudz jāstrādā, bet tur jau palīgā nāca skriešanas treneris Salvis Gruševs.
Kā sākumā plānoji savus treniņus? Vai kaut kur meklēji papildus informāciju par skriešanu?
Sākumā es skrēju tīri uz sajūtām, palika grūti – pārgāju uz iešanu un tamlīdzīgi, sanāca miksēt. Kad jau vairāk par stundu varēju noskriet bez apstājas, tad sāku trenēties pēc Endomondo Premium piedāvātajām programmām.
Kādēļ nolēmi sameklēt sev skriešanas treneri?
Palika arvien grūtāk “izvilkties” ārā no mājas uz treniņu, zuda motivācija, progress nebija jūtams tik ļoti, kā gribētos. Nebija īsti nekāda plāna skriešanai, tikai tik, cik regulāri izkustēties vienu stundu.
Kādas pārmaiņas tavā skriešanas ikdienā ienesa treneris? Kāds ir Tavs lielākais ieguvums?
Vairs netiek izlaists neviens plānotais treniņš slinkuma dēļ! Ieguvums ir tas, ka man nav par neko vairs jādomā – cik daudz skriet, cik ātri, cik regulāri utt.
Man atliek tikai skriet pēc trenera sastādīta treniņplāna, ko saņemu ik katru otro nedēļu! 🙂
Kas tevi motivē skriet, regulāri trenēties?
Man skriešana ir kā sava veida relaksācija pēc darba!
Bez šaubām, motivē lielie kalnu skrējieni (UTMB-ultramaratons Alpu kalnos jeb Montblāna skrējiens un citi), kurus tuvākajos gados mēģināšu noskriet! Tiem, protams, ir jāieliek vēl nopietni pamati. Bet pie tā tiek strādāts un lēnām augam, viss notiek.
Kā juties distancē? Cik viegli vai grūti bija noskriet pilno maratonu (42.195 km)?
Distances laikā izgāju cauri visām grūtības stadijām. Pirmie 30 km bija gana viegli, emocionāli bagāti un skrēju tos visai raiti – 5:25 min/km tempā! Visspilgtāk atmiņā ir palikuši divi akli cilvēki, vecumā ap 40, kuri ar pavadoņa palīdzību arī devās Roterdamas ielās noskriet maratona distanci. Kādu laiku apbrīnas pilns paskrēju arī viņiem līdzi.
Tad nu diena iesila tā pamatīgi, un karstums paņēma savu, visai daudzi trases malā mēģināja tikt vaļā no krampjiem, šur tur kāds kliedziens aiz sāpēm. Lēnām noskatos un tipinu garām, pašam kājas piedzītas, viss sāp, bet skatos apkārt un redzu, ka var būt vēl sliktāk. Galvā tikai viena doma – nepāriet soļos, turpinu lēnām skriet – katrā dzeršanas punktā auksta duša locītavām, pakausim, aiz t-krekla, visur, kur vien var. Karstums pamatīgs. Klāt zīme “39km,” un satieku tā saukto “sienu”, krampji vēderā, pēdas sāp kā pa oglēm staigājot, saule bez mākoņiem, īsāk sakot – ļoti smagi!
Joprojām turpinu kustēt uz priekšu, nu jau skrējien-soļojumā, mēģinu kaut ko saskatīt pulsometrā un, jā, šķiet, ka mērķis noskriet zem 4 stundām būs sasniegts. Pēc pāris minūtēm jau nogriežos uz 200m garo finiša taisni, skatītāji bļauj, troksnis ne pa jokam, no tām visām pirmsfiniša emocijām pazūd elpa un pēdējos 200m “knapi” elpodams ieskrienu finišā. Pēdējos 200m es atcerēšos visu dzīvi, nevar aprakstīt tās sajūtas, tas ir pašiem jāizjūt!
Kādi bija iespaidi finišā un pēc tā?
Finišā mani sagaidīja tēva brālis, kas finišēja vien pāris minūtes pirms manis.
Ieskrienot finišā, biju ļoti samocīts, parunāt ar īsti nevarēju pāris minūtes, kamēr kārtīgi elpa atgriezās! Pietika vien ar pāris minūšu atelpošanos, un galvā doma – es gribu skriet nākamo maratonu un pēc iespējas ātrāk! Tas tomēr ir fantastiski 🙂
Vai un kāpēc tu citiem ieteiktu skriet ar trenera palīdzību?
Noteikti iesaku! Mazāks traumu risks, darot kaut ko nepareizi, ātrāks progress garantēts nekā darot pa savam un uz savu galvu.
Vai un kāpēc tu ieteiktu citiem nodarboties ar skriešanu, pat tiem, kuri iepriekš nav sportojuši?
Noteikti iesaku – skriešana piespiež ēst pareizi un atmest visus kaitīgos ieradumus, uzlabojas pašsajūta, mierīgāks pēc dabas paliec, enerģijas uzplūdums ikdienā, spēcīgāka imūnsistēma! Īsāk sakot – veselīgs dzīvesveids!
Tavs novēlējums esošajiem un topošajiem sportistiem?
Turpinām kustību un kustēties! 🙂
P.S. Tikko Agris ir noskrējis nakts ultramaratonu “Zilonis Tumsā”, 65 km – 7h54min, iegūstot 3. vietu grupā!
Novēlam Agrim kilometriem bagātu vasaru un gaidām jaunas sasniegtas virsotnes 🙂
Jaunākie komentāri