Nereti tie, kuri vēl tikai mēģina izsvērt – pievērsties skriešanai vai tomēr nē – saskaras ar dažādiem mītiem. Ne vienmēr maldīgi apgalvojumi par skriešanu rodas apzināti – protams, ir cilvēki, kuri paši dažādu iemeslu dēļ ir vīlušies skriešanas procesā, taču reizēm mītus izplata nepietiekamu zināšanu dēļ. Kādi ir fakti un mīti par skriešanu? Lasi un uzzini turpinājumā!
Kādi ir biežāk dzirdamie mīti par skriešanu?
1. Skriešana ir neinteresanta
Šādu mītu noteikti ir radījuši tie, kuri nav pilnvērtīgi izmantojuši skriešanas sporta piedāvātās iespējas. Galvenokārt to, vai skriešana ir interesanta, nosaka paša cilvēka personīgās īpašības – vienam process var likties aizraujošs, jo cilvēks spēj pamanīt interesanto pat ierastās lietās, kamēr citu dzīvē garlaiko lielākā daļa nodarbju. Skriešana ir aizraujoša, un divi vienādi treniņi nemēdz būt – katrā dienā, skrienot pat vienu un to pašu maršrutu, var atgadīties dažādi notikumi, satikt cilvēkus, piedzīvot atšķirīgus laikapstākļus un justies citādāk.
2. Ziemā skriet nedrīkst
Domājam, ka nupat aizvadītajā ziemā spējām pierādīt (un to noteikti apliecinās Skriešanas Akadēmijas klienti, kuri uzsāka treniņus ziemas laikā), ka skriet var arī lielā aukstumā! Protams, treniņu intensitāte var izmainīties, taču aizvadīt optimālus skriešanas treniņus var (un arī vajag) ziemas laikā, atceroties par piemērotu apģērbu, apaviem, skriešanas ritmu un citiem būtiskiem faktoriem.
3. Skriešana pa asfaltu nodara vairāk ļauna nekā laba
Šāda veida mīti par skriešanu nereti ir novērojami nezinātāju vidū. Skriešana pa meža taciņām, protams, ir patīkamāka, taču, ja dzīvo pilsētā, kur meža ceļi nav pieejami, pilnīgi noteikti var izvēlēties skriet pa asfalta segumu. Svarīga šādā gadījumā ir piemērotu apavu izvēle, lai tie spētu nodrošināt aizsardzību locītavām, amortizējot katru pie zemes pielikto soli.
Nepiemēroti apavi, distances izvēle un nepareizs skriešanas solis noteikti var traumēt vairāk nekā asfalts, tāpēc noteikti vērts domāt arī par šīm komponentēm.
4. Skriešana nesniedz garīgu piepildījumu
Skriešana ir lielisks veids, kā atpūtināt prātu, atslēgties no citām ikdienas raizēm un iegūt pamatīgu enerģijas lādiņu, sevi emocionāli piepildot. Ja pirms skrējiena esi nomākts, bēdīgs vai aizkaitināts – pēc garāka vai īsāka skrējiena negatīvās emocijas būs pazudušas, sniedzot emocionālu pacilājumu.
5. Katru treniņu jāpalielina distance
Ir skrējēji (un arī tie, kuri neskrien), kas domā, ka nepieciešams katru treniņu kāpināt noskrieto distanci. Lai neiedzīvotos traumās un nepārslogotu ķermeni, tā neiesakām darīt! Sākot skriet, ir jāvirzās soli pa solim, pakāpeniski audzējot tempu un distances garumu. Ņemot vērā katra cilvēka fizisko sagatavotību, ir ieteicams vadīties pēc 10% principa – kāpināt nedēļā noskrieto apjomu par 10%, ieturot arī pauzes distances kāpinājumā.
Ir reizes, kad vajag pieturēties pie esošā vai kādu nedēļu noskriet pat mazāk par ierasto attālumu. Tāds ir treniņprocesa mērķis – ar pareizu pieeju, variējot ar distancēm, apjomu, ātrumu, sasniegt vēlamo rezultātu.
6. ”Es protu skriet, man palīdzība nav vajadzīga”
~80% no tiem, kuri skrien, nedara to pareizi, pieļaujot dažādas kļūdas – piemēram, skrien pārāk ātri, pārāk garas distances, izmanto nepareizu skriešanas tehniku. Skrienot ikdienā, arī amatieriem ir svarīgi to darīt kvalitatīvi, nenodarot pāri savam organismam – mugurai, locītavām, pēdām. Skriešanas trenera sniegtie pakalpojumi nav jāuztver kā apvainojums, ka “es neko nemāku”, tieši pretēji – šādā veidā vari papildināt esošās zināšanas, lai efektīvi sasniegtu nospraustos mērķus (kļūtu ātrāks, spēcīgāks, samazinātu lieko svaru u.c.).
Fakti un mīti par skriešanu ir dažādi. Tas, ka katrs cilvēks nevar zināt pilnīgi visu par un ap skriešanu – ir tikai normāli! Tieši tāpat kā ikvienā citā specialitātē – ir cilvēki, kas var paskaidrot, kas ieguldījuši daudz laika un enerģijas, lai konkrēto jomu izprastu –, arī skriešanā ir tāpat! Tev ir zināmi vēl kādi mīti, kas rada šaubas par skriešanas treniņiem? Sazinies – atbildēsim un skaidrosim mītus!
Jaunākie komentāri